yXG)2A

Cienījamā valde,

Apgaismotie satrapi, priekšsēdētāj, lielmeistars, jūsu izcilības, interneta pakalpojumu sniedzēji un protokola meistari, taisnīguma un morāles sargi, komisiju komisija, ceremoniju meistari, liesmas priesteriene, dīdžeji, vecākie, gaišreģi, māšu padome, akcionāru sapulce, prezidijs, viens un deviņdesmit deviņi procenti, iekšējā loka locekļi, padomnieks, konsuls, pasaules menedžeri, admirālis, mārketinga direktors, pārdošanas vadītājs, sabiedrisko attiecību speciālists, revolucionāri, “oh go-go” dejotājs, anarhisti un kreisie. Laipni lūgti sapulcē! Pie velna ar datiem, krītošajām cenām un pasliktināto statistiku! Ir reizes, kad es pārāk daudz domāju par lietām, pārāk analizēju un pārāk daudz par tām domāju. Bet šodien es vēlos svinēt. Lai gan svinēt nav viegli – nevar kurnēt, slēpties vai aizbēgt. Es vēlos svinēt sakritības un mazas izvēles. Man ir labas ziņas – mēs tiksim sveikā cauri. Pastāv lietuviešu tautas ticējumā teikts, ka dzīvnieki kūtīs Ziemassvētku vakarā runā par nākotni, bet nedrīkst viņos klausīties, jo, ja klausīsies, nomirs. Atceros, kad biju bērns, mēs svinējām ciematā, un es izlavījos no mājas un staigāju pa čīkstošo sniegu – domājot, ka varētu kaut ko dzirdēt. Toreiz man izdevās izsprukt sveikā. Ir neērti atzīties, varbūt nemoderni, un vai nav kauns par uzdrīkstēšanos sūdzēties? Esmu priviliģēts un svētīts, bet šī kopā sanākšana noslēdz grūtu posmu. Šī vasara, ko pavadīju pie jūras, cenšoties atpūsties un tamlīdzīgi, mani gandrīz piebeidza. Tagad es saprotu, ka klausījos sarunās un gribēju atbildes, kas man nebija jāzina. Zinātnieki saka, ka pastāv 99 procentu varbūtība, ka mēs dzīvojam simulācijā, un, tiklīdz mēs pagriežam muguru, jaudīgs Visuma dators pārstāj atveidot realitāti, ko neviens neredz. Varbūt, kad neviens neskatās, lietas sāk dejot un bučoties, un, kad tu apgriezies atpakaļ, tās izliekas, ka viss ir normāli. Bet kur paliek mūsu zeķes un atslēgas?

Robertas Narkus