Šovasar rakstniece Sofia Hallström apmeklēja VV Foundation Rīgā, lai vairāk uzzinātu par mūsu dibinātāju Vitas Libertes un Viļņa Štrama veidoto kolekciju un idejām, kas to gadu gaitā ir veidojušas. Sarunā ar Vitu Liberti Hallström pievēršas fonda ieguldījumam Baltijas laikmetīgās mākslas atbalstīšanā, mākslinieku atbalsta nozīmei un kolekcionēšanas lomai reģiona kultūras ainavas saglabāšanā un dokumentēšanā.
***
No sava biroja augstceltnē ar skatu uz Rīgas zaļajiem jumtiem Vita Liberte īpašību, ko viņa meklē mākslā, raksturo ar vienu vārdu — autentiskums.
“Jums nekad nevajadzētu sekot kādam citam,” viņa sacīja Artsy. “Jums jādomā pašiem, un tikai tad jūs kļūstat interesanti.”
Šis princips ir vadījis Liberti laikā, kad viņa kopā ar vīru Vilni Štramu veidojusi vienu no nozīmīgākajām Baltijas laikmetīgās mākslas kolekcijām. Ar VV Foundation starpniecību, ko viņi gandrīz pirms desmit gadiem dibināja kopā ar mākslas vēsturnieku Jāni Borgu, kolekcijai iegādāti vairāk nekā 500 darbi, galvenokārt no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas māksliniekiem.
Kolekcija atspoguļo Libertes pārliecību, ka Baltijas mākslinieku darbi ir vispārliecinošākie tad, kad tie pievēršas paša reģiona ainavām, atmiņām, politiskajai vēsturei un līdz galam neizrunātām pieredzēm, nevis meklē virzienu Rietumos.
“Arī Austrumeiropas mākslā zināmā mērā pastāv tendence skatīties uz to, kas notiek Rietumu pasaulē,” viņa teica. “Taču es vienmēr saku, ka mums tas jādara citādi.”
Lai gan kolekcija ir ievērojami augusi, Liberte joprojām kolekcionēšanu uztver kā ļoti personīgu procesu. Viņa reti iegādājas darbu, pirms nav iepazinusi cilvēku, kas to radījis. “Man ir jāiepazīst mākslinieks, pirms es pērku,” viņa sacīja.
Libertei kolekcionēšana mazāk nozīmē objekta iegādi un vairāk — ilgtermiņa attiecību veidošanu ar mākslinieka praksi. Mākslinieki, kuriem viņa seko, ir mainījuši arī viņas skatījumu uz pasauli. “Arī es pati kā cilvēks esmu mainījusies caur mākslu,” viņa piebilda.
Viņas personīgais ceļš kolekcionēšanā sākās bez plašām zināšanām par laikmetīgo mākslu. Liberte pēc izglītības ir nodokļu juriste; viņa studējusi starptautiskās tiesības Ņujorkas Universitātē un pēc atgriešanās Latvijā nodibinājusi savu juridisko biroju. Dzīvojot Ņujorkā, viņa apzinājās privātā kultūras mecenātisma nozīmi ASV.
“Šeit, Latvijā, cilvēki skatās uz mākslu un domā, ka tā ir valsts atbildība,” viņa sacīja Artsy. “Kad atgriezos, es sev teicu: ‘Labi, ja man kaut kas patīk, es varu to atbalstīt.’”
Sākotnēji viņa atbalstīja Latvijas kino nozari, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Kim? Laikmetīgās mākslas centru, kura valdes locekle viņa joprojām ir. “Es neko daudz nezināju par laikmetīgo mākslu,” viņa atzina. “Arī man tas ir nepārtraukts mācīšanās process.”
Attīstoties kolekcijai, paplašinājās arī viņas zināšanas. Liberti īpaši interesē mākslinieki, kuri pievēršas Baltijas reģiona padomju un postpadomju pieredzei, piemēram, lietuviešu mākslinieks Augustas Serapinas, kura darbi bieži pievērš uzmanību nepamanītiem materiāliem, telpām un sociālās vēstures slāņiem.
Īpaši nozīmīgs periods ir 1990. gadi. Baltijas valstīm šī desmitgade atnesa neatkarību, nestabilitāti, brīvību un ekonomiskas grūtības. Liberte uzskata, ka tikai tagad mākslinieki ir ieguvuši pietiekamu distanci, lai šo laiku pilnvērtīgi izvērtētu.
“Deviņdesmitie mums visiem bija ļoti skarbi,” viņa sacīja. “Cilvēkiem ir grūti atgriezties pie šī laika un paskatīties uz to no līdzsvarotas perspektīvas, jo notika gan sliktas, gan labas lietas.”
Viņa šo periodu uztver vienlaikus kā sāpīgu un radoši auglīgu. Liela daļa tā materiālās kultūras tika zaudēta, cenšoties atbrīvoties no padomju pagātnes. “Pastāvēja tāda vēlme visu iznīcināt,” viņa piebilda.
Šajā kontekstā kolekcionēšana kļūst par saglabāšanas formu. 2026. gada oktobrī VV Foundation kopā ar Milānā bāzēto izdevniecību Skira izdos savu pirmo kolekcijas grāmatu. Tajā būs apkopoti aptuveni 40 darbi no apmēram 30 Baltijas māksliniekiem, katru savienojot ar kādu rakstnieku vai kuratoru, lai radītu to, ko Liberte sauc par “dialogu starp mākslinieku un autoru”.
Izdevumā būs pārstāvēta tikai neliela daļa no kolekcijas, taču tas skaidri iezīmēs tās apņemšanos dokumentēt Baltijas mākslas norises un mākslinieciskās prakses laikā, kad tās vēl turpina attīstīties.
Liberte izceļ mākslinieku paaudzi, kas jau guvusi plašāku atzinību. Viņu vidū ir Lina Lapelytė, Zelta lauvas balvu ieguvušās operas Sun & Sea līdzautore; Emilija Škarnulytė, kas pazīstama ar imersīvām filmām par ekoloģiju, mitoloģiju un ģeopolitiku; Viļņā bāzētais duets Pakui Hardware; kā arī Latvijā dzimusī tēlniece Daiga Grantiņa.
Viņas interese neaprobežojas tikai ar māksliniekiem, kuri jau ieguvuši institucionālu atpazīstamību. VV Foundation organizē balvu neseniem mākslas skolu absolventiem un atbalsta izstādes, publikācijas un rezidences, veidojot ekosistēmu ap kolekciju, nevis uzskatot mākslas darbu iegādi par galamērķi.
PAiR, fonda rezidencē Pāvilostā, māksliniekiem tiek dota iespēja relatīvā noslēgtībā attīstīt jaunus darbus. Programma darbojas atjaunotā 1901. gada ēkā netālu no Baltijas jūras. Mākslinieku darbi pēc rezidences var nonākt kolekcijā vai saņemt atbalstu izstādēm, taču šīs attiecības nav balstītas tikai uz darījumu principu.
Rezidence, kolekcija un fonds bieži pārklājas. Mākslinieku duets MAREUNROL’S uzturējās PAiR laikā, kad izstrādāja darbu Latvijas paviljonam Venēcijas biennālē, ko VV Foundation atbalstījis četras reizes pēc kārtas.
Liberte joprojām fondu dēvē par hobiju. “Tas ir kaut kas, ko mēs vienkārši ļoti mīlam darīt, jo mīlam māksliniekus,” viņa sacīja. Tomēr viņas kolekcionēšana kļuvusi par daļu no plašākiem centieniem veidot kultūras liecību par reģionu, kura mākslinieki vēsturiski starptautiskā mērogā bieži palikuši nepamanīti.
Juristei, kura ikdienā strādā ar struktūrām un regulējumu, mākslā pievilcīgs ir tieši pretējais. “Mani ļoti piesaista arī brīvība,” viņa piebilda. “Mākslā var izteikties, eksperimentēt un patiesi pārkāpt ierastās robežas savā veidā.”
Tieši šī brīvība vislabāk raksturo viņas kolekciju — nevis kā priekšstatu par to, kādai Baltijas mākslas pasaulei vajadzētu būt, bet kā liecību par māksliniekiem, kuri uzstāj uz savu skatījumu.
***
Autore: Sofia Hallström
Publicēts: 2026. gada 4. augustā. Atjaunināts: 2026. gada 10. augustā
Oriģinālraksts: Artsy.net
