VV Foundation izziņo Maigais svārsts, pirmo Aijas Zariņas piemiņas izstādi. Tā atklāšana notiks 2025. gada 8. novembrī PAiR galerijā Pāvilostā.

Izstāde sākotnēji bija plānota kā Aijas Zariņas PAiR rezidentūras rezultāts, tagad kļūst par mākslinieces piemiņas notikumu, novērtējot viņas milzīgo devumu Latvijas vizuālās mākslas attīstībā.

Aija Zariņa 2024. gadā prezentēja skaidru izstādes konceptu, turpinot savu lomu Latvijas kultūrā kā garīgs līderis: “Vadošā tēma šajā projektā ir daba, tāpēc, ka daba ir viens no galvenajiem dzīvo būtņu radītājiem. Tehnoloģijas laikmeta lielākais izaicinājums cilvēcei ir ritma paātrināšana, tajā pašā laikā saglabājot dabas lēno atjaunošanās sistēmu. Svarīgākais ir saglabāt cilvēcisko saiti ar dabu, jo tā atjauno cilvēku kā dabisku būtni. Šī saite ļauj augt un attīstīt savus iekšējos resursus. Daba ir tā vieta, kur pilnveidoties.”

Pēc mākslinieces aiziešanas mūžībā šī gada 20. jūlijā kurators Kristians Fukss, sadarbībā ar mākslinieces meitu Tīnu Zariņu un VV Foundation, nolēma izstādi veidot kā piemiņu. Tajā būs apskatāmi vieni no pēdējiem mākslinieces akvareļiem, Haralda Vecvagara dokumentāli fotoattēli un Alekša Luriņa izstādei veidots skaņu celiņš.

Kurators Kristians Fukss stāsta: “Horizonts Zariņas darbos kalpo kā atskaites punkts. Šobrīd Aija tam ir pārkāpusi pāri, bet tas joprojām ir redzams viņas darbos, kas ir radīti kā lielizmēra darbu sagataves. Krāsainie akvareļi ir dzīvi. Jūras, koku, dzīvnieku akmeņu un cilvēku individuālie gari ir attainoti ar dažādām krāsām nebeidzamā kustībā. Darbi apliecina mākslinieces lomu kā nozīmīgai garīgai līderei, rādot ceļu turpmākai tautas attīstībai.”

Izstādi papildinās video intervija ar Aiju Zariņu no raidījuma “Vakara intervija” (2004), kas būs skatāma PAiR rezidences bibliotēkā. Pēc izstādes atklāšanas notiks lekcija, kurā mākslas zinātniece, kuratore un pētniece Dr. art. Elita Ansone dalīsies atziņās par Aijas darbu ar telpu kopš 80. gadiem. Režisore Māra Ķimele sniegs lekciju par mākslinieces radīto scenogrāfiju izrādēm “Pārventas hetēra”, “Karalis Līrs”, “Rutes grāmata” un “Mani mīl Šekspīrs” 90. gados.

Atklāšanas programma:

14:00  Izstādes atklāšana

15:00  Elitas Ansones lekcija par Aijas Zariņas darbu ar telpu kopš 80. gadiem.

    Māras Ķimeles lekcija par Aijas Zariņas scenogrāfijas darbiem.

Lekcijas notiks Pāvilostas Mākslas skolas zālē, Ernesta Šneidera laukumā 2.

Par mākslinieci:

Aija Zariņa (1954–2025) bija magalielums nacionālās laikmetīgās mākslas veidošanā, izvēršot glezniecību telpā ar brīvu, bērnišķīgu roksrakstu un monumentālu vērienu. Veidojusi arī objektus un telpiskas instalācijas, ar plašu izstāžu spektru gandrīz četrdesmit gadu garumā gan Eiropā, gan ASV. Aijas aiziešana beidz noteiktu periodu Latvijas laikmetīgās mākslas vēsturē.

Aijas Zariņas darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, PNM galerijā Zacheta (Varšava, Polija), Zimmerli mākslas muzejā (Ņūbransvika, Ņūdžersija, ASV), M. Barišņikova mākslas centrā (Ņujorka, ASV), Saskačevanas MacKenzie Art Gallery (Kanāda), ZUZEUM, VV Foundation, kā arī citās publiskās un privātās kolekcijās Latvijā un citās valstīs.

Atklāšanas programmas dalībnieces:

Elita Ansone (1964) ir mākslas zinātniece, kuratore un pētniece. Veidojusi pavadošus tekstus Aijas Zariņas izstādēm Kentaurs, putns un zilonis (Sorosa Mūsdienu mākslas centrs, 1993), Aija zīmē. Aija zīmē (LNMM, 1998), Princese uz zirņa (LNMM izstāžu zāle Arsenāls, 2007), Mans ceļš (Museum Kampa, Prāga, 2008) un Mosties, mosties reiz, svabadais gars (LNMM, 2019), grāmatām AIJA(Izdevniecība Blankenfelde, 2007) un Maigās svārstības (Izdevniecība Neputns, 2023), kā arī katalogiem Nākotnes valsts (LNMM izstāžu zāle Arsenāls, 2018), Tikai neraudi! (LNMM, 2023) u. c. Elita Ansone intervējusi mākslinieci un publicējusi sarunas: Nav laika sevi mānīt (Diena, 2002), Bezgalības Zīme (Māksla Plus, 1997), Ko saka Aija? (Literatūra un Māksla, 1989) u. c.

Māra Ķimele (1943) ir režisore, skatuves mākslas pedagoģe, performances māksliniece un aktrise. Ķimele vairāk kā piecdesmit gadu laikā Latvijas un ārvalstu teātros radījusi hrestomātiskus iestudējumus, attīstot psiholoģisku aktiermeistarību. Līdz 1989. gadam strādājusi Valmieras Drāmas teātrī, vēlāk būtisku pienesumu devusi ar iestudējumiem Jaunajā Rīgas teātrī. Viņas iestudējumu vizuālo valodu paspilgtinājusi radošā sadarbība ar izcilākajiem Latvijas māksliniekiem un scenogrāfiem – Andri Freibergu, Ilmāru Blumbergu, Aiju Zariņu u. c. 2003. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2020. gadā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.

Izstādes komanda:

Kristians Fukss (1999) ir jaunās paaudzes mākslinieks, kurators un žurnālists, kurš veido izstādes galerijā ALMA.

Haralds Vecvagars (1969) ir operators un fotogrāfs, kurš kopā ar režisoru Gintu Grūbi no 1998. līdz 2005. gadam apceļoja pasauli, intervējot nozīmīgus laikabiedrus raidījumam Vakara intervija. Veidojot fotogrāfijas par svarīgāko atzīst notvert cilvēka būtību, nevis vizuālo līdzību.

Aleksis Luriņš (1994) ir mūziķis un komponists, kurš spēlē grupā Nesen un līdzdibinājis solo projektu Ritunsiic par kuru nominēts Austras balvai (2024, 2025).

Galerija būs atvērta 13., 14., 21., 22., 23., 27. un 28. decembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00. Ārpus šiem datumiem un darba laika, lūdzu, paziņojiet mums par savu vizīti, rakstot uz: info@vvfoundation.org