Katr\u012bna Nikolsa (Catherine Nichols) ir Austr\u0101lij\u0101 dzimusi m\u0101kslas un literat\u016bras p\u0113tniece, kuratore un rakstniece, kura dz\u012bvo Berl\u012bn\u0113 un darbojas laikmet\u012bg\u0101s m\u0101kslas, kult\u016brv\u0113stures un starpdisciplin\u0101r\u0101s p\u0113tniec\u012bbas krustpunkt\u0101. R\u012bg\u0101 vi\u0146a ierad\u0101s, piedaloties VV Foundation 2026. gada Viesu programm\u0101 \u2014 fonda \u012bstenot\u0101 starptautisk\u0101 viesu programm\u0101 m\u0101kslas profesion\u0101\u013ciem, kuras m\u0113r\u0137is ir iepaz\u012bstin\u0101t uzaicin\u0101tos kuratorus, m\u0101kslas kriti\u0137us, galeristus un \u017eurn\u0101listus ar Latvijas laikmet\u012bg\u0101s m\u0101kslas vidi. Programma norisin\u0101j\u0101s vienlaikus ar Riga Art Week 2026 un \u0161ogad bija iek\u013cauta t\u0101s kop\u0113j\u0101 partneru programm\u0101.<\/p>\n
***<\/strong><\/p>\n Katr\u012bnas Nikolsas noz\u012bm\u012bg\u0101ko projektu vid\u016b ir izst\u0101des muzej\u0101 \u201cHamburger Bahnhof \u2013 Nationalgalerie der Gegenwart\u201d, ilgtermi\u0146a programma \u201cBeuys 2021\u201d un 2022. gada bienn\u0101le \u201cManifesta 14\u201d, kas Pri\u0161tin\u0101 norisin\u0101j\u0101s 25 viet\u0101s un nostiprin\u0101ja Nikolsas izpratni par kuratoru nevis k\u0101 vienpersonisku autoru, bet k\u0101 \u201crado\u0161u mediatoru\u201d. Pa\u0161laik vi\u0146a ir muzeja \u201cHamburger Bahnhof\u201d kuratore un gatavo 18. Lionas laikmet\u012bg\u0101s m\u0101kslas bienn\u0101li \u201cP\u0101reja no viena sap\u0146a uz otru\u201d (\u201cPasser d\u2019un r\u00eave \u00e0 l\u2019autre\u201d), kas norisin\u0101sies 2026. gad\u0101 no 19. septembra l\u012bdz 13. decembrim.<\/p>\n Nikolsa R\u012bg\u0101 ierad\u0101s 2026. gada R\u012bgas m\u0101kslas ned\u0113\u013cas laik\u0101 k\u0101 viena no \u201cVV Foundation\u201d viesu programmas starptautiskaj\u0101m dal\u012bbniec\u0113m. Programma iepaz\u012bstina uzaicin\u0101tos m\u0101kslas profesion\u0101\u013cus ar Latvijas laikmet\u012bg\u0101s m\u0101kslas vidi, tiekoties ar m\u0101ksliniekiem, apmekl\u0113jot muzejus, galerijas un m\u0101kslinieku vad\u012btas telpas.<\/p>\n Lionas bienn\u0101les s\u0101kumpunkts ir pils\u0113tas t\u0101 saucam\u0101s trabules (no fran\u010du \u201ctrabouler\u201d \u2013 \u0161\u0137\u0113rsot) \u2013 da\u013c\u0113ji sl\u0113ptu eju, pagalmu un k\u0101p\u0146u t\u012bkls. Caur \u0161o strukt\u016bru Nikolsa p\u0113ta kust\u012bbu, apmai\u0146u un pla\u0161\u0101ku ekonomikas izpratni, kas aptver ar\u012b uzman\u012bbas, r\u016bpju, attiec\u012bbu un izt\u0113les apriti. \u0160aj\u0101 sarun\u0101 Nikolsa run\u0101 par k\u016br\u0113\u0161anu, kas s\u0101kas ar ieklaus\u012b\u0161anos un kur vieta nav tikai fons, bet pati ietekm\u0113 izst\u0101des tap\u0161anu. Vi\u0146a piev\u0113r\u0161as tam, k\u0101 st\u0101sti var izgaismot nepaman\u012bto, bet vienlaikus ar\u012b atst\u0101t citas pieredzes \u0101rpus uzman\u012bbas; k\u0101 intu\u012bcija izaug no ilgsto\u0161as p\u0113tniec\u012bbas; k\u0101 gr\u0101mata \u013cauj izst\u0101des idej\u0101m turpin\u0101ties jau cit\u0101 form\u0101; un k\u0101 muzejs veidojas no attiec\u012bb\u0101m, kas arvien no jauna j\u0101p\u0101rdom\u0101. N\u0101kotnes kult\u016bras telp\u0101m, vi\u0146aspr\u0101t, j\u0101b\u016bt atv\u0113rt\u0101m un aicino\u0161\u0101m, savuk\u0101rt kult\u016brai \u2013 kl\u0101teso\u0161ai ne tikai instit\u016bcij\u0101s, bet ar\u012b iel\u0101s, parkos un cit\u0101s ikdienas viet\u0101s.<\/p>\n No \u201cManifesta 14\u201d l\u012bdz Lionas bienn\u0101lei, j\u016bsu darb\u0101 kurators bie\u017ei vien tiek pozicion\u0113ts nevis k\u0101 autors, bet dr\u012bz\u0101k k\u0101 mediators starp cilv\u0113kiem, viet\u0101m un da\u017e\u0101d\u0101m zin\u0101\u0161anu form\u0101m. K\u0101 j\u016bs sav\u0101 kuratora darb\u0101 nodro\u0161in\u0101t l\u012bdzsvaru starp klaus\u012b\u0161anos un autor\u012bbu?<\/b><\/p>\n Man \u0161\u0137iet, ka izpratne par kuratoru k\u0101 rado\u0161u mediatoru man l\u012bdz galam nostiprin\u0101j\u0101s tikai tad, kad mani uzaicin\u0101ja k\u016br\u0113t bienn\u0101li \u201cManifesta\u201d Pri\u0161tin\u0101. Apz\u012bm\u0113jumu \u201crado\u0161ais mediators\u201d lieto pati \u201cManifesta\u201d \u2013 t\u0101s dibin\u0101t\u0101ja un direktore Hedviga Fijena to ieviesa, lai priek\u0161pl\u0101n\u0101 izvirz\u012btu medi\u0101ciju, nevis autor\u012bbu. Tas b\u016btiski ietekm\u0113ja ar\u012b to, k\u0101 es raugos uz savu kuratores lomu. Jau iepriek\u0161 sevi biju uztv\u0113rusi k\u0101 starpnieci starp tekstiem, pasaul\u0113m un da\u017e\u0101diem dom\u0101\u0161anas veidiem, ta\u010du darbs Pri\u0161tin\u0101 \u0161o pieeju padar\u012bja daudz apzin\u0101t\u0101ku un skaidr\u0101ku.<\/p>\n Bienn\u0101les \u201cManifesta\u201d uz p\u0113tniec\u012bbu balst\u012bt\u0101 pieeja noz\u012bm\u0113ja, ka vispirms bija j\u0101ieklaus\u0101s. Pirms dom\u0101t par m\u0101ksliniekiem vai m\u0101kslas darbiem, man bija j\u0101pajaut\u0101: Kur es atrodos? Ar ko es str\u0101d\u0101ju? Uz k\u0101diem p\u0113t\u012bjumiem es balstos? K\u0101das ir \u0161eit dz\u012bvojo\u0161o cilv\u0113ku v\u0113lmes? K\u0101 es un \u201cManifesta\u201d t\u0101s izprotam, un k\u0101 m\u0113s var\u0113tu ar t\u0101m str\u0101d\u0101t?<\/p>\n Par s\u0101kumpunktu k\u013cuva iepaz\u012b\u0161an\u0101s ar pils\u0113tu un t\u0101s iedz\u012bvot\u0101jiem, k\u0101 ar\u012b ar to vietu v\u0113sturi, kur\u0101s m\u0113s ne tikai izst\u0101d\u012btu darbus, bet ar\u012b tos rad\u012btu. Tikai p\u0113c tam s\u0101ku dom\u0101t, k\u0101di t\u0113li \u0161aj\u0101s telp\u0101s var\u0113tu veidoties un k\u0101di st\u0101sti \u2013 izv\u0113rsties.<\/p>\n No \u0161\u012b br\u012b\u017ea tas k\u013cuva par procesu, kur\u0101 no dzird\u0113t\u0101 veidoju st\u0101stu un izstr\u0101d\u0101ju priek\u0161likumus, kurus p\u0113c tam apspriedu ar komandu un Pri\u0161tinas iedz\u012bvot\u0101jiem. Es tie\u0161\u0101m uzskatu, ka man ir sp\u0113c\u012bga telpas un st\u0101sta izj\u016bta, ta\u010du t\u0101 rodas no t\u0101, ko dzirdu, lasu un uzzinu. Pirmaj\u0101 viet\u0101 ir klaus\u012b\u0161an\u0101s.<\/p>\n Vai uzskat\u0101t, ka bienn\u0101li iesp\u0113jams veidot, balstoties viena kuratora v\u012bzij\u0101?<\/b><\/p>\n K\u0101 kuratori m\u0113s vienm\u0113r sev\u012b nesam daudzus citus. M\u016bs veido las\u012btie autori, sarunas, kur\u0101s esam piedal\u012bju\u0161ies, un pieredze, ko esam uzkr\u0101ju\u0161i. T\u0101p\u0113c kuratora redz\u0113jums nekad nav tikai individu\u0101ls.<\/p>\n Kuratora darbs ar\u012b p\u0113c savas b\u016bt\u012bbas ir sadarb\u012bbas process. Pat ja s\u0101kotn\u0113jo koncepciju izstr\u0101d\u0101 viens cilv\u0113ks, t\u0101 att\u012bst\u0101s dialoga gait\u0101 \u2013 ar m\u0101ksliniekiem, arhitektiem, rakstniekiem, producentiem, restauratoriem un daudziem citiem. \u0160\u012bs sarunas ne tikai pal\u012bdz realiz\u0113t izst\u0101di\u00a0\u2013 t\u0101s to veido. Mana pieeja vienm\u0113r ir bijusi uzman\u012bgi klaus\u012bties un savstarp\u0113ji sasaist\u012bt da\u017e\u0101dus viedok\u013cus, prakses un zin\u0101\u0161anu formas.<\/p>\n T\u0101tad j\u0101, es uzskatu, ka bienn\u0101lei tie\u0161\u0101m var b\u016bt izteikta kuratora v\u012bzija, ja ar to m\u0113s saprotam veidu, k\u0101 cilv\u0113kus apvienot ap noteiktu jaut\u0101jumu vai probl\u0113mu kopumu. \u0160\u012b v\u012bzija var b\u016bt skaidra un konsekventa, ta\u010du nekad nav vienpersoniska. T\u0101 rodas dialog\u0101 un turpina main\u012bties, pateicoties cilv\u0113kiem, kas taj\u0101 piedal\u0101s.<\/p>\n Sav\u0101 nesenaj\u0101 pazi\u0146ojum\u0101 par Lionas bienn\u0101li j\u016bs run\u0101j\u0101t par t\u0101das bienn\u0101les rad\u012b\u0161anu, kas \u201ciek\u013caujas viet\u0113j\u0101 kontekst\u0101, ir drosm\u012bga, bet ar\u012b rea\u0123\u0113 uz apk\u0101rt\u0113jo vidi\u201d. K\u0101da veida bienn\u0101le, j\u016bsupr\u0101t, ir vajadz\u012bga \u0161odien? Vai bienn\u0101les joproj\u0101m sp\u0113j j\u0113gpilni iek\u013cauties viet\u0113j\u0101s re\u0101lij\u0101s, vienlaikus saglab\u0101jot starptautisko raksturu?<\/b><\/p>\n \u0160odien, t\u0101pat k\u0101 vienm\u0113r, ir vajadz\u012bga bienn\u0101le, kas dom\u0101 \u2013 vai, prec\u012bz\u0101k, dom\u0101 kop\u0101 ar vietu, kur\u0101 t\u0101 norisin\u0101s. Tai j\u0101sp\u0113j kritiski p\u0101rdom\u0101t pa\u0161ai savu form\u0101tu, izv\u0113rt\u0113t, k\u0101du jaut\u0101jumu loku t\u0101 var atv\u0113rt un vai iesp\u0113jams dom\u0101t kolekt\u012bvi.<\/p>\n Es uzskatu, ka bienn\u0101les var j\u0113gpilni iek\u013cauties viet\u0113j\u0101s re\u0101lij\u0101s, vienlaikus saglab\u0101jot starptautisko raksturu. Manupr\u0101t, tie ir divi ne\u0161\u0137irami aspekti. Ja s\u0101k ar vietu, cilv\u0113kiem un jaut\u0101jumiem, kas rodas saist\u012bb\u0101 ar tiem, tad k\u013c\u016bst redzams ar\u012b tas, k\u0101 \u0161ie jaut\u0101jumi atbalsojas citur.<\/p>\n T\u0101da bija mana pieredze Pri\u0161tin\u0101. M\u0113s s\u0101k\u0101m ar pa\u0161u pils\u0113tu \u2013 t\u0101s v\u0113sturi, kult\u016bras ainu un iedz\u012bvot\u0101jiem. Bienn\u0101le veidoj\u0101s ap jaut\u0101jumiem par st\u0101st\u012b\u0161anu, kult\u016bras atmi\u0146u, v\u0113stures noklus\u0113\u0161anu un publisk\u0101s telpas atg\u016b\u0161anu, vienlaikus sasaistot tos ar pieredz\u0113m, kas paz\u012bstamas ar\u012b daudzviet citur.<\/p>\n Lion\u0101 es izmantoju \u013coti l\u012bdz\u012bgu pieeju. Pirms s\u0101kt darbu pie bienn\u0101les koncepcijas, es vispirms centos saprast, kur es atrodos, iepaz\u012bstoties ar p\u0113c iesp\u0113jas vair\u0101k cilv\u0113kiem un uzman\u012bgi vi\u0146us uzklausot. Lion\u0101 par s\u0101kumpunktu k\u013cuva pils\u0113tas v\u0113sture, kas saist\u012bta ar apriti, tirdzniec\u012bbu un apmai\u0146u. Manupr\u0101t, tie\u0161i \u0161\u0101di starptautiska bienn\u0101le iek\u013caujas kontekst\u0101: nevis import\u0113jot t\u0113mu, bet \u013caujot vietai pa\u0161ai uzdot jaut\u0101jumus, uz kuriem bienn\u0101le rea\u0123\u0113.<\/p>\n Un k\u0101 pati Liona s\u0101ka ietekm\u0113t bienn\u0101les koncepciju?<\/b><\/p>\n Liona b\u016btiski at\u0161\u0137iras no Pri\u0161tinas. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no \u201cManifesta\u201d Lionas bienn\u0101les pamat\u0101 nav pils\u0113tvides v\u012bzijas, un t\u0101s centr\u0101 nav jaunu norises vietu atkl\u0101\u0161ana vai pamestu \u0113ku atdz\u012bvin\u0101\u0161ana.<\/p>\n Tom\u0113r man izdev\u0101s atkl\u0101t trabules \u2013 sl\u0113ptas ejas, kas ved cauri pils\u0113tai un veido t\u0101s psiho\u0123eogr\u0101fiju. Tikl\u012bdz s\u0101c t\u0101s paman\u012bt \u2013 neuzkr\u012bto\u0161\u0101s z\u012bmes virs durv\u012bm, k\u0101pnes un ejas cauri \u0113k\u0101m \u2013, zem redzam\u0101s pils\u0113tas atkl\u0101jas cita \u0123eogr\u0101fija, ko veido aprite, apmai\u0146a un kust\u012bba. \u0160\u012bs ejas, kas veidoju\u0161\u0101s gadsimtu gait\u0101, st\u0101sta ar\u012b par Lionas tirdzniec\u012bbas un r\u016bpniec\u012bbas v\u0113sturi.<\/p>\n Trabules mani saista k\u0101 p\u0101rejas telpas \u2013 gan burtisk\u0101, gan simbolisk\u0101 noz\u012bm\u0113. T\u0101s savieno vietas, cilv\u0113kus un da\u017e\u0101dus v\u0113stures sl\u0101\u0146us, vienlaikus rosinot pla\u0161\u0101k dom\u0101t par p\u0101reju, caurlaid\u012bbu un apmai\u0146u. \u0160\u012b ideja k\u013cuva par vienu no bienn\u0101les s\u0101kumpunktiem.<\/p>\n Bienn\u0101les nosaukums \u201cP\u0101reja no viena sap\u0146a uz otru\u201d balst\u0101s uz Valtera Benjamina (Walter Benjamin) ideju par v\u0113sturisko atmodu \u2013 to \u012bso br\u012bdi, kad viena pasaule izgaist un s\u0101k veidoties cita. \u0160\u0137ita, ka trabules iemieso \u0161o ideju. T\u0101s pied\u0101v\u0101ja veidu, k\u0101 dom\u0101t kop\u0101 ar pa\u0161u Lionu, un no \u0161\u0101 s\u0101kumpunkta bienn\u0101les iecere pak\u0101peniski s\u0101ka izv\u0113rsties.<\/p>\n J\u016bs str\u0101d\u0101jat ar izst\u0101\u017eu telp\u0101m, kur\u0101m ir sp\u0113c\u012bga v\u0113sture vai identit\u0101te. Kas j\u016bs interes\u0113 m\u0101kslas un vietas attiec\u012bb\u0101s? Vai vieta var ietekm\u0113t izst\u0101di t\u0101pat k\u0101 izst\u0101de ietekm\u0113 vietu?<\/b><\/p>\n J\u0101, noteikti. Ja vietai \u013cauj izvirz\u012bt jaut\u0101jumus, uz kuriem bienn\u0101le atsaucas, t\u0101 neizb\u0113gami ietekm\u0113 ar\u012b pa\u0161u izst\u0101di. Vieta nekad nav neitr\u0101ls ietvars \u2013 taj\u0101 uzkr\u0101jas v\u0113sture, atmi\u0146as, v\u0113lmes un konflikti, un tas viss k\u013c\u016bst par da\u013cu no k\u016br\u0113\u0161anas procesa. Tas nosaka ar\u012b to, k\u0101di darbi, sarunas un sastap\u0161an\u0101s tur k\u013c\u016bst iesp\u0113jamas.<\/p>\n Vienlaikus ar\u012b izst\u0101de var \u013coti konkr\u0113ti main\u012bt vietu. Pri\u0161tin\u0101 vair\u0101kas \u0113kas, kuras bienn\u0101les laik\u0101 atkal atv\u0113r\u0101m, turpin\u0101ja izmantot ar\u012b p\u0113c t\u0101s nosl\u0113guma, lai gan ne vienm\u0113r t\u0101, k\u0101 bij\u0101m iecer\u0113ju\u0161i. Cilv\u0113ki taj\u0101s s\u0101ka saskat\u012bt jaunas izmanto\u0161anas iesp\u0113jas, un jau tas vien ir p\u0101rmai\u0146u veids.<\/p>\n Ta\u010du tikpat b\u016btiski mani interes\u0113 tas, k\u0101 vieta main\u0101s izt\u0113l\u0113. M\u0101ksla nevar un tai nevajadz\u0113tu izdz\u0113st v\u0113sturi, ta\u010du t\u0101 var rad\u012bt jaunus priek\u0161status, atmi\u0146as un iesp\u0113jas. Petrita Halilaja (Petrit Halilaj) darbs \u201cKad saule aiziet, m\u0113s gleznojam debesis\u201d (\u201cWhen the Sun Goes Away, We Paint the Sky\u201d), kas atrodas uz \u201cGrand Hotel\u201d jumta, ir k\u013cuvis par cer\u012bbas simbolu un Pri\u0161tinas iedz\u012bvot\u0101jiem simboliz\u0113 viesn\u012bcas, zemes un, iesp\u0113jams, pat debesu atg\u016b\u0161anu. Petrits \u0161o darbu uzd\u0101vin\u0101ja pils\u0113tai, t\u0101p\u0113c tas ir k\u013cuvis par da\u013cu no Pri\u0161tinas silueta. Pat tad, kad m\u0101kslas darbu vairs nav, tie turpina dz\u012bvot cilv\u0113ku pr\u0101tos, mainot to, k\u0101 vietu atceras un izt\u0113lojas.<\/p>\n St\u0101st\u012b\u0161anai, \u0161\u0137iet, ir svar\u012bga loma da\u017eos j\u016bsu projektos, jo \u012bpa\u0161i \u201cManifesta 14\u201d un t\u0101s idej\u0101 par \u201cst\u0101stu st\u0101st\u012b\u0161anu cit\u0101di\u201d. Ta\u010du m\u016bsdien\u0101s st\u0101st\u012b\u0161ana ir k\u013cuvusi gandr\u012bz par aps\u0113st\u012bbu. Vai past\u0101v risks, ka m\u0101ksla romantiz\u0113s st\u0101st\u012b\u0161anu? Kur, j\u016bsupr\u0101t, sl\u0113pjas st\u0101st\u012b\u0161anas patiesais sp\u0113ks?<\/b><\/p>\n Es neteiktu, ka st\u0101st\u012b\u0161ana ir kult\u016bras aps\u0113st\u012bba. Es teiktu, ka t\u0101 ir cilv\u0113ka eksistences pamatda\u013ca. M\u0113s atkl\u0101jamies cits citam caur st\u0101stiem, ko st\u0101st\u0101m par sevi un par pasauli. Kad es dom\u0101ju par st\u0101st\u012b\u0161anu, manas domas atgrie\u017eas pie Hannas \u0100rentes (Hannah Arendt). Vi\u0146ai narat\u012bvs ir viens no veidiem, k\u0101 rodas kop\u0113j\u0101 pasaule. Caur st\u0101st\u012b\u0161anu m\u016bsu r\u012bc\u012bba ieg\u016bst j\u0113gu, m\u0113s atkl\u0101jamies cits citam un s\u0101kam saprast, k\u0101da ir m\u016bsu vieta \u0161aj\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n Tas noz\u012bm\u0113 ar\u012b to, ka st\u0101st\u012b\u0161ana ir atbild\u012bba. St\u0101sti var kaut ko padar\u012bt redzamu, bet tikpat viegli ar\u012b noklus\u0113t vai izstumt no redzesloka. Tie var k\u0101du izsl\u0113gt, bet var ar\u012b satuvin\u0101t cilv\u0113kus. Tie var nostiprin\u0101t eso\u0161\u0101s varas strukt\u016bras vai ar\u012b atkl\u0101t jaunas iesp\u0113jas, k\u0101 iedom\u0101ties n\u0101kotni.<\/p>\n Manupr\u0101t, tie\u0161i tur sl\u0113pjas m\u0101kslas sp\u0113ks \u2013 nevis st\u0101st\u012b\u0161anas romantiz\u0113\u0161an\u0101, bet sp\u0113j\u0101 ap\u0161aub\u012bt domin\u0113jo\u0161os narat\u012bvus, piev\u0113rst uzman\u012bbu nepaman\u012btiem st\u0101stiem un papla\u0161in\u0101t m\u016bsu kolekt\u012bvo izt\u0113li. M\u0101ksla pati par sevi pasauli nemaina, ta\u010du t\u0101 var pav\u0113rt jaunus veidus, k\u0101 to izt\u0113loties un k\u0101 b\u016bt kop\u0101.<\/p>\n J\u016bs esat teikusi, ka projekts bez gr\u0101matas Jums \u0161\u0137iet nepabeigts. Ko rakst\u012b\u0161ana \u013cauj paveikt t\u0101du, ko izst\u0101de nesp\u0113j?<\/b><\/p>\n Es dr\u012bz\u0101k esmu rakstniece nek\u0101 run\u0101t\u0101ja, un rakst\u012b\u0161ana ir veids, k\u0101 es dom\u0101ju. T\u0101p\u0113c intervijas man reiz\u0113m sag\u0101d\u0101 gr\u016bt\u012bbas. Man pat\u012bk sarun\u0101ties ar cilv\u0113kiem, ta\u010du domas man veidojas nevis run\u0101jot, bet rakstot un sasaistot lietas sav\u0101 starp\u0101 \u2013 ar\u012b telpiski.<\/p>\n Gr\u0101mata, protams, dokument\u0113 notiku\u0161o un \u013cauj pie izst\u0101des atgriezties v\u0113l ilgi p\u0113c t\u0101s nosl\u0113guma. Ta\u010du t\u0101 ir ar\u012b patst\u0101v\u012bga dom\u0101\u0161anas telpa. Iesaistot citus autorus un balsis, izst\u0101des idejas iesp\u0113jams izv\u0113rst cit\u0101 medij\u0101 un apl\u016bkot no jauniem skatpunktiem.<\/p>\n Man pat\u012bk ar\u012b gr\u0101mata k\u0101 priek\u0161mets \u2013 pap\u012brs, t\u0101s materialit\u0101te un taust\u0101m\u0101 las\u012b\u0161anas pieredze. P\u0101rce\u013cot izst\u0101di gr\u0101matas form\u0101, t\u0101 neizb\u0113gami main\u0101s un ieg\u016bst citu veidolu. Tas \u013cauj no jauna sastapties ar izst\u0101des idej\u0101m un t\u0101s p\u0101rdom\u0101t. Gr\u0101mata ne tikai saglab\u0101 izst\u0101di, bet ar\u012b \u013cauj t\u0101s domai turpin\u0101ties cit\u0101 form\u0101.<\/p>\n J\u016bs esat raksturojusi savu darbu k\u0101 tuv\u0101ku \u201cdzejai un domai\u201d nek\u0101 noteikt\u0101m m\u0101kslas v\u0113stures kategorij\u0101m. K\u0101da loma j\u016bsu kuratores darb\u0101 ir intu\u012bcijai?<\/b><\/p>\n Var\u0113tu teikt, ka, str\u0101d\u0101jot ar dzeju un domu, nevis stingri noteikt\u0101s m\u0101kslas v\u0113stures kategorij\u0101s, intu\u012bcija neizb\u0113gami k\u013c\u016bst par procesa da\u013cu. Galu gal\u0101 dzeja savieno \u0161\u0137ietami nesaist\u012btas lietas, un ar\u012b k\u016br\u0113\u0161ana bie\u017ei darbojas l\u012bdz\u012bgi. Tas nenoz\u012bm\u0113 atteik\u0161anos no p\u0113tniec\u012bbas \u2013 glu\u017ei pret\u0113ji. Intu\u012bcija rodas, dzi\u013ci iedzi\u013cinoties t\u0113m\u0101. Jo vair\u0101k taj\u0101 iedzi\u013cinies, jo vair\u0101k pamani negaid\u012btas radniec\u012bbas un likumsakar\u012bbas. Bie\u017ei vien kuratora darb\u0101 vispirms j\u0101saj\u016bt iesp\u0113jam\u0101 saikne un tikai p\u0113c tam t\u0101 j\u0101p\u0101rbauda p\u0113tniec\u012bbas proces\u0101.<\/p>\n Atceros, ka, str\u0101d\u0101jot pie izst\u0101des par reform\u0101ciju, dom\u0101ju par Martinu Luteru un daudzaj\u0101m person\u012bb\u0101m, kas atsauc\u0101s uz vi\u0146a idej\u0101m. K\u0101du iemeslu d\u0113\u013c man rad\u0101s intu\u012bcija, ka Pj\u0113ram Paolo Pazol\u012bni (Pier Paolo Pasolini) var\u0113tu b\u016bt k\u0101da saist\u012bba ar Luteru. Es nevar\u0113ju izskaidrot, k\u0101p\u0113c. Vienk\u0101r\u0161i \u0161\u0137ita, ka starp vi\u0146iem var\u0113tu b\u016bt k\u0101da saikne. T\u0101p\u0113c es sekoju \u0161ai saj\u016btai, un izr\u0101d\u012bj\u0101s, ka t\u0101 ir taisn\u012bba.<\/p>\n Tie\u0161i tas mani aizrauj kuratora darb\u0101. Intu\u012bcija atver ce\u013cu. P\u0113t\u012bjumi par\u0101da, vai tas kaut kur ved. Da\u017ereiz tas t\u0101 nav. Bet da\u017ereiz atkl\u0101jas negaid\u012btas saist\u012bbas, un uzdevums ir saprast, k\u0101p\u0113c t\u0101s past\u0101v. Tie ir br\u012b\u017ei, kad dom\u0101\u0161ana s\u0101k l\u012bdzin\u0101ties dzejai.<\/p>\n Muzej\u0101 \u201cHamburger Bahnhof\u201d j\u016bs str\u0101d\u0101jat ne tikai ar pagaidu izst\u0101d\u0113m, bet ar\u012b ar kolekciju un institucion\u0101lo atmi\u0146u. K\u0101 muzeja kolekcija var saglab\u0101t dz\u012bv\u012bgumu un atv\u0113rt\u012bbu 21. gadsimt\u0101? Vai muzeji joproj\u0101m sp\u0113j m\u016bs p\u0101rsteigt?<\/b><\/p>\n Kolekcija paliek dz\u012bva, ja t\u0101 ir atv\u0113rta \u2013 ja to past\u0101v\u012bgi p\u0101rdom\u0101, p\u0101rk\u0101rto un savieto jaun\u0101s attiec\u012bb\u0101s. Kolekcij\u0101m nek\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 nevajadz\u0113tu k\u013c\u016bt statisk\u0101m. Katra paaudze uzdod citus jaut\u0101jumus par darbiem, kurus t\u0101 manto, un muzejiem ir pien\u0101kums turpin\u0101t atv\u0113rties \u0161\u012bm sarun\u0101m.<\/p>\n Par to m\u0113s ar kol\u0113\u0123iem esam daudz dom\u0101ju\u0161i. Viena no liet\u0101m, kas mani interes\u0113, ir veidot dialogu starp darbiem no da\u017e\u0101diem v\u0113sturiskajiem periodiem un \u0123eogr\u0101fiskajiem re\u0123ioniem. Piem\u0113ram, izst\u0101dot Jozefa Boisa darbus dialog\u0101 ar Delsijas Morelosas darbiem, neveidojas tikai v\u0113sturisks sal\u012bdzin\u0101jums. Tas \u013cauj cit\u0101di dom\u0101t par subjektivit\u0101ti un r\u012bc\u012bbsp\u0113ju, ekolo\u0123iju, materialit\u0101ti un attiec\u012bb\u0101m ar zemi. T\u0101d\u0113j\u0101di abas prakses ieraug\u0101mas cit\u0101di, savuk\u0101rt Boisa darbi, kas muzej\u0101 ekspon\u0113ti jau tr\u012bsdesmit gadus, atkl\u0101jas jaun\u0101 gaism\u0101.<\/p>\n P\u0101rsteigums ir \u0161\u012b procesa centr\u0101lais elements. K\u0101 jau teicu, viens no aspektiem, kas man pat\u012bk dzej\u0101, ir tas, k\u0101 t\u0101 apvieno lietas, kas parasti nesaskaras. To pa\u0161u var pan\u0101kt ar\u012b kuratora darb\u0101. Prezent\u0113jot darbus, objektus vai idejas negaid\u012bt\u0101s savstarp\u0113j\u0101s saist\u012bb\u0101s, muzeji var likt mums sav\u0101d\u0101k paskat\u012bties uz paz\u012bstam\u0101m liet\u0101m. Tas man atg\u0101dina Viktora \u0160klovska \u201catsve\u0161in\u0101\u0161anas\u201d j\u0113dzienu \u2013 m\u016bsu uzman\u012bbas atmodin\u0101\u0161anu no ieraduma letar\u0123ijas. T\u0101tad j\u0101, manupr\u0101t, muzeji joproj\u0101m sp\u0113j m\u016bs p\u0101rsteigt. Uzskatu, ka p\u0101rsteigums ir viens no dom\u0101\u0161anas priek\u0161nosac\u012bjumiem. Tas piesaista m\u016bsu uzman\u012bbu un \u013cauj mums no jauna iepaz\u012bt gan m\u0101kslas darbus, gan kolekcijas.<\/p>\n Un es nebaidos ne no skaistuma, ne no izklaides. Tie neizsl\u0113dz sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbu. Lietas var b\u016bt skaistas, saisto\u0161as vai izklaid\u0113jo\u0161as un vienlaikus ar\u012b intelektu\u0101li stimul\u0113jo\u0161as un emocion\u0101li dzi\u013cas. Man vienm\u0113r ir paticis izst\u0101d\u0113s iek\u013caut popul\u0101ro kult\u016bru. Frenka Sinatras dziesmas, komiksi par Donaldu Daku vai citas \u0161\u0137ietami paz\u012bstamas kult\u016bras formas var atv\u0113rt piln\u012bgi negaid\u012btus dom\u0101\u0161anas veidus. T\u0101s piesaista da\u017e\u0101du publiku un rada p\u0101rsteidzo\u0161us dialogus ar darbiem, kas no pirm\u0101 acu uzmetiena konkr\u0113tajai auditorijai var\u0113tu \u0161\u0137ist nesasniedzami.<\/p>\n K\u0101das kult\u016bras telpas mums b\u016bs vajadz\u012bgas n\u0101kotn\u0113?<\/b><\/p>\n Atv\u0113rtas, aicino\u0161as. Viens no p\u0101rsteidzo\u0161\u0101kajiem atkl\u0101jumiem, \u201cManifesta\u201d izp\u0113tes laik\u0101, bija tas, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca Pri\u0161tinas iedz\u012bvot\u0101ju uzskat\u012bja tirdzniec\u012bbas centru par pils\u0113tas noz\u012bm\u012bg\u0101ko kult\u016bras telpu. Ta\u010du Pri\u0161tina \u0161aj\u0101 zi\u0146\u0101, visticam\u0101k, nav iz\u0146\u0113mums. Es dz\u012bvoju Berl\u012bn\u0113, un pie\u0146emu, ka to pa\u0161u var\u0113tu teikt par daudz\u0101m, ja ne vis\u0101m, cit\u0101m pils\u0113t\u0101m. T\u0101 viet\u0101, lai \u0161o atzi\u0146u noraid\u012btu, man \u0161\u0137ita svar\u012bgi pajaut\u0101t, k\u0101p\u0113c. Kas tie\u0161i tirdzniec\u012bbas centr\u0101 \u013cauj cilv\u0113kiem justies \u0113rti? K\u0101das vajadz\u012bbas tas apmierina, bet kult\u016bras instit\u016bcijas nesp\u0113j apmierin\u0101t? Tas ir nedaudz ne\u0113rts jaut\u0101jums muzejiem, ta\u010du tas ir svar\u012bgs. Tie ir jaut\u0101jumi, par kuriem kult\u016bras instit\u016bcij\u0101m vajadz\u0113tu nopietni aizdom\u0101ties.<\/p>\n Muzeji joproj\u0101m ir \u013coti svar\u012bgi, ta\u010du tie ir tikai viena da\u013ca no daudz pla\u0161\u0101kas kult\u016bras ekolo\u0123ijas. Tiem ir j\u0101paliek atv\u0113rtiem jaunai auditorijai, jaun\u0101m zin\u0101\u0161anu form\u0101m un jauniem m\u0101kslas uztveres veidiem. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 kult\u016brai j\u0101b\u016bt sastopamai ar\u012b iel\u0101s, parkos, tirdzniec\u012bbas centros un visda\u017e\u0101d\u0101kaj\u0101s sabiedriskaj\u0101s telp\u0101s, kur cilv\u0113ki jau atrodas un kur vi\u0146i saskaras ar to k\u0101 ar ikdienas dz\u012bves sast\u0101vda\u013cu.<\/p>\n Viens no piem\u0113riem, par kuru es bie\u017ei dom\u0101ju, ir Ugo Rondinones (Ugo Rondinone) intervence Br\u0101l\u012bbas un vienot\u012bbas pieminekl\u012b Adema Ja\u0161ari (Adem Jashari) laukum\u0101 Pri\u0161tin\u0101. Ietinot to spilgti roz\u0101 folij\u0101, vi\u0146\u0161 p\u0101rveidoja ne tikai pa\u0161u pieminekli, bet ar\u012b atmosf\u0113ru t\u0101 apk\u0101rtn\u0113. Cilv\u0113ki tur pulc\u0113j\u0101s t\u0101pat k\u0101 vienm\u0113r \u2013 s\u0113d\u0113ja roz\u0101 gaism\u0101, \u0113da sald\u0113jumu un v\u0113roja, k\u0101 sp\u0113l\u0113jas vi\u0146u b\u0113rni un mazb\u0113rni. Vi\u0146i run\u0101ja par to, vai Dienvidsl\u0101vijas piemineklim ir vai nav j\u0101st\u0101v m\u016bsdienu Kosov\u0101, vai tam ir vai nav j\u0101b\u016bt roz\u0101, vai vienk\u0101r\u0161i par laikapst\u0101k\u013ciem un to, ko vi\u0146i \u0113d\u012bs vakari\u0146\u0101s. M\u0101kslas darbs neatrisin\u0101ja jaut\u0101jumus, ko tas aktualiz\u0113ja, un tas ar\u012b nebija t\u0101 m\u0113r\u0137is. Ta\u010du uz br\u012bdi tas p\u0101rveidoja pieminekli par vietu, kur cilv\u0113ki var\u0113ja vienk\u0101r\u0161i b\u016bt kop\u0101 \u2013 run\u0101t, str\u012bd\u0113ties, atcer\u0113ties un iedom\u0101ties, par k\u0101du \u0161\u012b vieta var\u0113tu k\u013c\u016bt. Manupr\u0101t, tas daudz pasaka par to, k\u0101das var b\u016bt kult\u016bras telpas.<\/p>\n ***<\/p>\n