Bez nosaukuma

Kristiana Fuksa glezniecību var raksturot kā attālu sajūtu pasauli, kurā dzīvo konkrēti tēli. Bieži tie parādās vien kā melnas ēnas – iespiedušās atmiņā uz mūžu. Šis kolekcijas darbs ir daļa no mākslinieka interpretācijas instalācijā, kas veltīta Marsela Prusta romānam “Zudušo laiku meklējot”. No Prusta Fukss pieņēmis sev tuvo, ar hiperjūtīgo iztēli apveltīto, bērnišķīgi rotaļīgo skatienu uz apkārtējo pasauli, un sapludinājis to ar autobiogrāfisku naratīvu. Vizuāli rotaļājoties ar Mikipeles tēlu, kas pamatā veido Fuksa glezniecisko valodu, viņš Prusta romāna personāžus pārveido par pasaku tēliem, kuri sižetiski vēsta par cilvēciski sarežģītām attiecībām, intelektuālām tēmām un sapņainām atziņām.