Aija Zariņa
1954, Latvija
Aija Zariņa (1954, Latvija) pieder leģendārajai tā saukto robežpārkāpēju paaudzei. 20. gadsimta 80. un 90. gados viņa kopā ar citiem māksliniekiem veidoja Latvijas laikmetīgās mākslas avangardu. Autores daiļrade aptver mediju daudzveidību un dažādus stilistiskus periodus. 80. gadu vidū aizsāktajā vērienīgajā ciklā “Eiropas nolaupīšana” viņas glezniecība izpaudās ar neoekspresionistisku dramatismu, kurā, izmantojot mitoloģiskas līdzības, tika risināti feministiski jautājumi. Deviņdesmitajos, paralēli glezniecībai, Zariņa visvairāk veidoja instalācijas, arī vides objektus, performances, scenogrāfiju teātra izrādēm, zīmējumus, grafikas darbus un grāmatu grafiku. 21. gadsimta sākumā Aija Zariņa pievērsās mākslas un politikas attiecībām, izaicināja politiķus uz skandalozām diskusijām, kritizēja patērnieciskumu. Pēdējo gadu glezniecībā māksliniece pauž cilvēces garīgas transformācijas nepieciešamību, meklē un piedāvā alternatīvu stratēģiju dominējošajai materiālistiskajai kultūrai un ideoloģijai.
