Melnās līnijas

Mākslinieces idejas bieži vien rotē ap personīgām pārdomām par mākslas darba tapšanas procesu, telpas pakļaušanu idejai, izmantojot vizuāli lakoniskus izsteikmes līdzekļus. Neskatoties uz plašo mediju pielietojumu, zīmējums vienmēr bijis mākslinieces ideju pamatā un funkcionē arī kā ikdienas domu pieraksta veids. Par melno līniju darbu sēriju pati māksliniece stāsta: “Es iesprostoju sevi nogrieznī, aiz galda. Aizveru acis un mēģinu iztēloties. Nekā nav. Tukša telpa. Neskaidra vēlme, neapvaldāma tieksme. Aizturēta elpa, droša roka, melna līnija, kas iezīmē laiku. Punkts, kurā tā parādās ir nebeidzama tagadne. Manā priekšā esošais zīmējums ir nākamā sākums. Lapa pēc lapas kļūst par pagātni. Zīmējums attēlo vienīgi to, ka zīmējot pagājis laiks. Līnija uz lapas ir plakana, papīra strēmele ir līnija telpā.”